Kordiriģentam Ferdinandam Pličam – 130

    Viņa vadītais Rīgas latviešu skolotāju biedrības koris pagājušā gadsimta 20. – 30.gados piedalījās četros Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, bet 1947.gadā daļa koristu kļuva par Haralda Medņa skolotāju kora dalībniekiem.
    Skolotājs, vijolnieks, komponists, tautasdziesmu apdarinātājs – tā varam raksturot Ferdinandu Hildebertu Pliču. Viņš dzimis 1893.gada 4.janvārī Lubānas pagastā. Pēc vietējās pagasta un ministrijas skolas beigšanas viņš turpināja mācības Baltijas skolotāju seminārā, ko beidza 1912.gadā. Pēc tam viņš strādāja par skolotāju Valkā līdz pat 1921.gadam, vien kādu laiku mācoties Maskavas konservatorijā vijoļspēli (1914 – 1915).
    Pēc 1921.gada F.Pliča darbība turpinājās Rīgā. Viņš bija skolotājs Rīgas pilsētas 17.pamatskolā, studēja Latvijas konservatorijā pie profesora Jāzepa Vītola, ieguva vidusskolas dziedāšanas skolotāja tiesības. F.Pličs bija Izglītības ministrijas skolotāju sagatavošanas kursu mūzikas teorijas un dziedāšanas metodikas lektors, darbojās arī pamatskolu programmas izstrādāšanas komisijā. Ir izdotas viņa “Dziesmas pamatskolām”, kā arī tautas dziesmu apdares.
    Ferdinanda Pliča vadītais Rīgas latviešu skolotāju biedrības koris darbību uzsāka 1922.gadā. Pagājušā gadsimta 20. – 30.gados koris piedalījās četros Vispārējos latviešu dziesmu svētkos (VI – IX).  Koris iestudēja skaņdarbus, ko dzirdēja ne tikai koncertu apmeklētāji, bet arī radiofona klausītāji.
    Savukārt vasarās Ferdinands Pličs dzimtajā pusē piedalījās teatralizētu  uzvedumu veidošanā. Lubānā tie tapa gan vietējo spēkiem, gan piedaloties viesmāksliniekiem. Īpaši apjomīgi un krāšņi uzvedumi bija kapusvētku dienā – ar svētku gājienu no Lubānas centra līdz Zaķu vecainei, kur notika brīvdabas izrādes. Viena no iestudētajām izrādēm bija J.Alunāna “Mūsu senči”, par ko liecina saglabājušies fotoattēli.
Attēli no Madonas muzeja krājuma.